RĪGAS VĒSTURISKO KAPSĒTU IESPĒJAS INTEGRĀCIJAI MŪSDIENU PILSĒTĀ: LIELO KAPU PIEMĒRS
DOI:
https://doi.org/10.35363/gw8xs008Atslēgvārdi:
LIELIE KAPI, VĒSTURISKĀS KAPSĒTAS, TERITORIJU IZMANTOŠANAS VEIDIKopsavilkums
Kapsētas pilsētvidē ir ne tikai vieta, kur veic apbedījumus, bet tām ir arī kultūrvēsturiska, sociāla, politiska un mākslinieciska nozīme. Laika gaitā kapsētas kļūst neaktīvas – tās zaudē apmeklētājus un kapa vietu kopējus, taču joprojām saglabā savu kultūrvēsturisko, māksliniecisko un arhitektonisko vērtību. Nomainoties paaudzēm, ja kapsētu neuztur pašvaldība, baznīca vai cita organizācija, kapi aizaug un kļūst nekopti. Līdz ar to pilsētās rodas lielas teritorijas, kuras ir ne tikai vizuāli nepievilcīgas un pat bīstamas, bet arī zaudē savu primāro funkciju, kļūstot nepraktiskas.
Šajā rakstā uzmanība tiek pievērsta Lielajiem kapiem – vēsturiskai kapsētai Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā – un to integrācijai mūsdienu pilsētā, ar ko tiek saprasta vēsturisko kapsētu iekļaušanās pilsētas audumā, pārveidojot vai pielāgojot to funkcijas un veidojot vienotu izpratni sabiedrībā par šo teritoriju izmantošanas iespējām.
Pētījums rāda, ka sabiedrībā nav noteikts viedoklis par vēsturisko kapsētu funkcijām – pieļaujamajām un nepieļaujamajām rīcībām to teritorijās. Lielie kapi nefunkcionē ne kā kapsēta, ne arī parks, tāpēc tā pieprasa īpašu uzmanību kā stratēģiskajā plānošanā, tā sabiedrības uztverē. Kvalitatīvas un pieejamas informācijas izvietošana vēsturiskajās kapsētās veicina sabiedrības apziņu par teritorijā pielietojamajām sociālajām normām, kā arī saglabā tās memoriālās funkcijas.
Atsauces
Clements, P. 2017. Highgate Cemetery Heterotopia: A Creative Counterpublic Space. Space and Culture. 20(4), 470-484.
Čučkova, D., Petrova, O. 2023. Parki, mazdārziņi, kapi, ma- niaki: Torņakalna un tuvās Pārdaugavas kriminālā vēsture. Sk. 08.05.2023. Pieejams https://www.delfi.lv/kriminala-ri-ga/parki-mazdarzini-kapi-maniaki-kriminalais-torna-kalns-un-tuva-pardaugava.d?id=55360010
Davies, P.J., Bennett, G. 2016. Planning, provision and perpe- tuity of deathscapes—Past and future trends and the impact for city planners. Land Use Policy. 55, 98-107.
Grabalov, P., Nordh, H. 2022. The Future of Urban Cemeteries as Public Spaces: Insights from Oslo and Copenhagen. Plan- ning Theory & Practice. 23(1), 81-98.
Latvijas kultūras kanons. 2023. Latvijas Nacionālā bibliotēka. Sk. 20.02.2023. Pieejams https://kulturaskanons.lv
Latvijas Televīzija. 2023. Ielas garumā. Lielajiem ka- piem – 250. Sk. 06.05.2023. Pieejams https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/06.05.2023-ielas-garuma-lielajiem-kapiem-250.id293034
Miller, D. S., Rivera, J. D. 2006. Hallowed Ground, Place, and Culture: The Cemetery and the Creation of Place. Space and culture. 9(4), 334-350.
Millers, J. 2023. Lielie kapi Rīgā. Rīga, SIA Global Technology group.
Nordh, H., Olafsson, A. S., Kajosaari, A., Praestholm, S., Liu, Y., Rossi, S., Gentin, S. 2022. Similar spaces, different usage: A comparative study on how residents in the capitals of Finland and Denmark use cemeteries as recreational landscapes. Ur- ban Forestry & Urban Greening. 73, 1-12.
Petrovic, S. 2021. Overcrowded cemeteries find new life as parks, however you’re not picnicking alone. ABC News. Sk. 21.10. 2022. Pieejams https://www.abc.net.au/news/2021-03-25/conver-ting-sydney-cemeteries-into-memorial-parks/100028532
Quinton, J. M., Duinker, N. P. 2019. Beyond burial: researching and managing cemeteries as urban green spaces, with exam- ples from Canada. Environmental Reviews. 27(2) 252-262.
Rae, R. A. 2021. Cemeteries as public urban green space: Ma- nagement, funding and form. Urban Forestry & Urban Greening. 61, 1-9.
Rīgas pieminekļu aģentūra. 2022. Lielie kapi. Attīstības koncep- cija. Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas pieminekļu aģentūra”.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (RD PAD). 2017. Rīgas apstādījumu struktūras un publisko ārtelpu tematiskais plānojums 1. pielikums. Sk. 24.04.2023. Pieejams https://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2017/10/apstadijumustrukturas/1_pielikums.pdf
Teather, E. K., Un Rii, H., Kim, E. H. 2001. Seoul’s deathscapes: incorporating tradition into modern time-space. Environment and Planning. 33, 1489-1506.
Uslu, A. 2010. An ecological approach for the evaluation of an abandoned cemetery as a green area: The case of Ankara /Ka- rakusunlar cemetery. African Journal of Agricultural Research. 5(10), 1043-1054.
Uzule, L., Zelče, V. 2014. Latviešu kapusvētki: identitātes rituāls. Rīga, Mansards.
Williams, T. 2014. In the Garden Cemetery: The Revival of Ame- rica’s First Urban Parks. American Forests Magazine. Sk. 21.10. 2022. Pieejams https://www.americanforests.org/magazine/article/in-the-garden-cemetery-the-revival-of-americas-first-urban-parks/
Woodthorpe, K. 2011. Sustaining the contemporary cemetery: Implementing policy alongside conflicting perspectives and purpose, Mortality. 16(3), 259-276.
