PILSĒTA AR ASTI: DZĪVNIEKS KĀ PILSĒTAS LĪDZRADĪTĀJS
DOI:
https://doi.org/10.35363/fxa5rv18Atslēgvārdi:
URBĀNIE DZĪVNIEKI, PILSĒTAS LĪDZRADĪŠANA, BIOVARA, KOSMOZOOPOLE, PILSĒTVIDES POLITIKA, MIJIEDARBĪBAKopsavilkums
Pilsēta nav cilvēku monopols. Tā ir dzīva, trok- šņaina, nereti haotiska līdzradīšanas telpa, kurā cilvēki nav vienīgie iemītnieki – un ne vienmēr galvenie. Rakstā tiek aplūkots, kā tādi dzīvnieki kā bebri, klaiņojošie kaķi, sudrabkaijas un vārnas aktīvi veido pilsētas dzīvi, radot izaicinājumus, pārmaiņas un polarizētas politiskās diskusijas.
Teorētiskā refleksija atklāj, ka dzīvnieku klātbūtne pilsētā nereti darbojas kā katalizators spēcīgām sabiedrības reakcijām – dažkart tā izraisa konkrētus politikas lēmumus (piemēram, par bebru populācijas samazināšanu), citkārt – veido diskusiju telpu, kurā risinās sabiedriskas un institucionālas debates par dzīvnieku vietu pilsētā. Rezultātā diskurss svārstās no pilnīgas vienaldzības līdz aicinājumiem uz elementu iznīcīnāšanu.
Rakstā divējādi aplūkotas cilvēku un dzīvnieku attiecības: pirmkārt, caur biovaras prizmu, kur cilvēks kā human animal pieņem lēmumus par to, kurām dzīvnieku sugām atļauts pilsētā dzīvot, kurām jāpazūd vai pat jāmirst; otrkārt, autori ie- pazīstina ar mūsdienu provokatīvajām teorijām, kas saskata dzīvniekos politiskus aģentus un pilsētā – cosmozoopoli jeb kopdzīves telpu, kur cilvēku un dzīvnieku sabiedrības līdzpastāv.
Autori piedāvā starpdisciplināru skatījumu uz dzīvnieku lomu pilsētvidē, uzsverot nepiecie- šamību pārdomāt varas attiecības, plānošanas principus un cilvēkcentrisku perspektīvu. Tajā atspoguļotas iespējas dzīvnieku līdzdalībai pilsētas procesos, kā arī tiek rosināta diskusija par infrastruktūras un politikas pielāgojamību starpsugu līdzāspastāvēšanai. Visiem, kas meklē jaunas pieejas urbānās daudzveidības pārvaldībā, autori ierosina domāt par pilsētu kā kopdzīves telpu, kurā politiska līdzdalība iespējama arī bez vārdiem.
Atsauces
Arluke, A. Sanders, S. (1996). Regarding animals. Temple Uni- versity Press. 41 Philol, C. (1995). Animals, Geography, and the City: Notes on inclusions and exclusions. Environment and Planning D Society and Space, 13(6), 655–681. https://doi.org/10.1068/d130655
Barkāns, E. (2019). Kuldīdznieki protestē: klaiņojošos dzīvniekus nogādā Saldū nonāvēšanai, taču par patversmē paņemtu kaķi vēl jāmaksā. Izgūts no https://jauns.lv/raksts/zinas/317096-kuldidznieki-proteste-klainojosos-dzivniekus-nogada-saldu-nonavesanai-tacu-par-patversme-panemtu-kaki-vel-jamaksa
Barua, M., & Sinha, A. (2019). Animating the urban: An etho- logical and geographical conversation. Social & Cultural Geo- graphy, 20(8), 1160–1180.
Brighenti, A. M., & Pavoni, A. (2018). Urban Animals—Domes- tic, Stray, and Wild: Notes from a Bear Repopulation Project in the Alps. Society and Animals, 26(6), 576–597. https://doi.org/10.1163/15685306-12341580
Brighenti, A. M., & Pavoni, A. (2020). Situating urban animals – a theoretical framework. Contemporary Social Science, 16(1), 1–13. https://doi.org/10.1080/21582041.2020.1788131
Brighenti, A.M. & Pavoni, A. (2021). Situating urban animals – a theoretical framework. Contemporary Social Science, 16(1), 1-13, DOI:https://doi.org/10.1080/21582041.2020.1788131 Cochrane, A. (2020). Should Animals Have Political Rights? Cambridge: Polity Press.
CSP. (n.d.). Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas. Izgūts no https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/247-iedzivotaju-skaits-un-ta-izmainas?theme-Code=IR
Darīsim Kopā! (2020). Apnikuši putni? Vārnu izšaušana Rīgā var izrādīties bīstama cilvēkiem. Izgūts no https://www.kopaa.lv/ir-problema/2479-apnikusi-putni-varnu-izsausana-riga-var-izradities-bistama-cilvekiem.html
DeMello, M. (2021). Animals and society: An introduction to hu- man-animal studies (2nd ed.). Columbia University Press. DOI: 10.7312/deme19484
Derrida, J., & Wills, D. (2008). In M.-L. Mallet (Ed.), The Ani- mal That Therefore I Am (pp. i–vi). Fordham University Press. http://www.jstor.org/stable/j.ctt13x09fn
Despret, V., & Buchanan, B. (2016). What Would Animals Say If We Asked the Right Questions? University of Minnesota Press. http://www.jstor.org/stable/10.5749/j.ctt1c0gm8j
De Waal, F. (2019). Mama’s last Hug. Animal emotions and what they tell us about ourselves. New York: W.W. Norton & Co.
Diena. (2012). Apinis: Klaiņojošos kaķus un suņus ir jāiznīcina. Izgūts no https://www.diena.lv/raksts/latvija/viedokli/apinis-klainojosos-kakus-un-sunus-ir-jaiznicina-13926416
Donaldson, S. & Kymlicka, W. (2011). Zoopolis: A Political Theo- ry of Animal Rights. Oxford: Oxford University Press.
Donaldson, S. & Kymlicka, W. (2014). Animals and the Fron- tiers of Citizenship. Oxford Journal of Legal Studies, 34(2), 201-219. Retrieved from http://www.jstor.org/stable/24562817
Flores, R. (2016). Holobiont Urbanism – City as a complex, adaptive, biological superstructure. Retrieved from https://www.creativeapplications.net/project/holobiont-urbanism-city-as-a-complex-adaptive-biological-superstructure/
Foucault, M. (1991). Governmentality. In G. Burchell, C. Gor- don, & P. Miller (Eds.). The Foucault Effect: Studies in Gover- nmentality. Chicago: University of Chicago Press.
Foucault, M. (2003). Society Must Be Defended: Lectures at the College de France, 1975–76. New York: Picador.
Franzén, M. (2002). A weird politics of place: Sergels torg, Stockholm (round one). Urban Studies, 39(7), 1113–1128.
Griffiths, H., Poulter, I., & Sibley, D. (2000). “Feral cats in the city,” in Animal Spaces, Beastly Places, ed. Chris Philo, and Chris Wilbert, 56-70, Routledge.
Haraway, D. (2008). When Species Meet. University of Minne- sota Press, Minneapolis.
Hénaff, E., Najjar, D., Perez, M. et al. (2023). Holobiont Urba- nism: sampling urban beehives reveals cities’ metagenomes. Environmental Microbiome 18(23). https://doi.org/10.1186/s40793-023-00467-z
Hillier, J. (2015). “If Schrödinger’s Cat Miaows in the Suburbs, Will Anyone Hear?” Planning Theory 14(4), 425–43. https://www.jstor.org/stable/26098724 Holmberg, T. (2015). Urban Animals. Crowding in Zoocities. Routledge.
Irvine, L. (2021). The Social Construction of Animals. In M. DeMello (Ed.) Animals and the Society. An Introduction to the Human-Animal Studies. Columbia University Press.
Jerolmack, C. (2013). The Global Pigeon. Chicago University Press: Chicago, IL.
Johnston, J. (2019). Incongruous killing: cats, nonhuman re- sistance, and precarious life beyond biopolitical techniques of making-live. Contemporary Social Science, 16(1), 71–83. https://doi.org/10.1080/21582041.2019.1667523
Lorimer, J., Hodgetts, T., & Barua, M. (2019). Animals’ atmo- spheres. Progress in Human Geography, 43(1), 26–45.
Karzubova, K. (2023). Rīgas dome tuvākajos gados plāno nomedīt 60 līdz 80 bebru. Izgūts no https://zinas.tv3.lv/latvija/rigas-dome-tuvakajos-gados-plano-nomedit-60-lidz-80-bebru
LA. (2013). Rīgā kaķu sterilizēšanai ir pieprasījums. Izgūts no https://www.la.lv/riga-kaku-sterilizesanai-ir-pieprasijums-2
Laizāne, S. (2024). Vai dzīvniekiem ir vieta dzīvokļu mājas pa- galmā un pagrabā. Izgūts no https://lvportals.lv/e-konsultacijas/34375-vai-dzivniekiem-ir-vieta-dzivoklu-majas-pagalma-un-pagraba-2024
Latvijas Dabas fonds. (2023). Pilsētas pļavas Rīgā: apputeksnētāju dzī- votņu saglabāšana pilsētvidē. Izgūts no https://ldf.lv/lv/pilsetas-plavas LSM. (2021). Dabas skaitīšana: Bebri ietekmē vairāk nekā pusi Latvijas upju. Izgūts no https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vide-un-dzivnieki/dabas-skaitisana-bebri-ietekme-vairak-neka-pusi-latvijas-upju.a410812/?utm_sour-ce=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme
LSM. (2023). Rīgas bebri: sadzīvot vai izmedīt? Izgūts no https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/pilsetvide/10.04.2023-rigas-bebri-sadzivot-vai-izmedit.a504328/
Pimentel, D., Zuniga, R., Morrison, D. (2005). Update on the environmental and economic costs associated with alien-in- vasive species in the United States. Ecol. Econ. 52 (3), 273–288.
Rīgas dome. (2022). Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2021. gada publikaskais pārskats. Izgūs no https://www.riga.lv/lv/media/28763/download?attachment
Rīgas dome. (2023a). Bebru ierobežošanas pasākumi Rīgas valstspilsētas pašvaldības hidrografiskajā tīklā. Izgūts no https://www.riga.lv/lv/iepirkums/bebru-ierobezosanas-pasakumi-rigas-valstspilsetas-pasvaldibas-hidrografiskaja-tik-la-1
Rīgas dome. (2023b). Rīgas centra bebri turpina priecēt rīdziniekus un pilsētas viesus. Izgūts no https://www.riga.lv/lv/jaunums/rigas-centra-bebri-turpinas-priecet-ridziniekus-un-pilsetas-viesus
Rīgas dome. (2023c). Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2022. gada publiskais pārskats. Izgūts no https://www.riga.lv/lv/media/39234/download?attachment
Rīgas dome. (2024). Rīgas valstspilsētas pašvaldības 2023. gada publiskais pārskats. Izgūts no https://www.riga.lv/lv/media/48408/download?attachment
Rozenfelds, U. (2014). Nošaut kaijas. Un tās barotājus. Izgūts no http://www.baltaisruncis.lv/blogs/nosaut-kaijas-un-tas-barotajus/
Shingne, M. C., & Reese, L. A. (2022). Animals in the city: Wither the human-animal divide. Journal of Urban Affairs, 44(2), 114–136. https://doi.org/10.1080/07352166.2020.1779006
Spotte, S. (2014). Free-ranging cats: behavior, ecology, manage- ment. John Wiley & Sons.
Stucki, S. (2023). One Rights: Human and Animal Rights in the Anthropocene. SpringerBriefs in Law. Springer, Cham. DOI: https://doi.org/10.1007/978-3-031-19201-2
Stucki, S., & Kurki, V. (2020). Animal rights. In M.Sellers & S. Kirste (Eds.), Encyclopedia of the Philosophy of Law and Social Philosophy. Dordrecht: Springer. DOI: https://doi.org/10.1007/978-94-007-6730-0_407-1
Taylor, V. (2000). Emotions and identity in women’s self- help movements. In S. Stryker, T. Owens & R. White (Eds.). Self, identity, and social movements (pp. 269–299). Minneapolis: University of Minnesota Press.
van Doreen, T., Rose, D.B. (2012). Storied-places in a multis- pecies city. Humanimalia, 3(2), 1–27.
Van Patter, L. E., & Hovorka, A. J. (2017). ‘Of place’ or ‘of peo- ple’: exploring the animal spaces and beastly places of feral cats in southern Ontario. Social & Cultural Geography, 19(2), 275–295. https://doi.org/10.1080/14649365.2016.1275754
Van Patter, L. E. (2021). Individual animal geographies for the more-than-human city: Storying synanthropy and cynan- thropy with urban coyotes. Environment and Planning E, 5(4), 2216-2239. https://doi.org/10.1177/25148486211049441
Ventas Balss. (2018). “Skaisti dziedi lakstīgala”, jeb kā man patīk sudrabkaijas! Izgūts no https://www.ventasbalss.lv/forums/pilseta/2272
Viveiros de Castro, E. (2019). On models and examples: Engi- neers and bricoleurs in the Anthropocene. Current Anthropo- logy, 60(20), 296–308.
von der Decken, K., & Koch, N. (2020). Recognition of new hu- man rights: Phases, techniques and the approach of ‘differen- tiated traditionalism’. In A. Von Arnauld, K. Von der Decken, & M.Susi (Eds.), Cambridge Handbook of New Human Rights: Re- cognition, Novelty, Rhetoric (pp. 7–20). Cambridge: Cambridge University Press.
Wallace, R. (2001). Practical reasoning: philosophical aspects. In Elsevier eBooks (pp. 11939–11945). https://doi.org/10.1016/b0-08-0430767/00994-3
Woebken, Ch. (2016). Holobiont Urbanism, 2016. Retrieved from https://chriswoebken.com/Holobiont-Urbanism
Wolch, J.R., West, K., Gaines, T.E. (1995). Transspecies urban theory. Environment and Planning D: Society and Space, 13(6), 735–760.
Wolch, J. (2002). Anima Urbis. Progress in Human Geography, 26(6), 721–742.
