BRĪDINĀJUMS: LIPĪGAS IDEJAS
DOI:
https://doi.org/10.35363/bt5ywc45Kopsavilkums
“Ja Viskaļu koncepcija būtu ekonomiskais modelis, tad tas būtu virtulis” ir viens no maniem pēdējā laika biežākajiem citātiem, ar kuriem ievadīt sarunas. Šeit parādās trīs būtiskas komponentes: Viskaļi, virtuļa ekonomiskais modelis un co-creat[ed] redakcijas sleja. Mēģināšu, cik iespējams kodolīgi visus šos pavedienus savīt vienotā audeklā, taču lūgums ņemt vērā, ka to saka cilvēks zem “Dzīves kvalitātes dizaina institūta” jumta.
Tas bija joks. Esmu šo atvainošanos par nosau- kumu aizguvusi no britu ekonomistes Keitas Ravortas, kura 2017. gadā laida pasaulē savu magum opus “Virtuļa ekonomika: septiņi veidi, kā domāt kā 21. gadsimta ekonomistam”. Virtulis principā ir domāšanas un darbības veids – kā morālais ilgtspējas kompass, kas tiecas uz pasauli, kurā ikvienam iedzīvotājam ir nodroši- nātas viņa sociālās pamatvajadzības, cienot uz Zemeslodes pieejamos resursus. Virtuļa ekono- mikas pieeja ir daļa no mūsdienīgās pēcizaug- smes (postgrowth) kustības. Pēcizaugsme var tikt skatīta kā lietussarga jēdziens, apkopojot dažā- dus konceptus, kas kopumā tiecas pēc vienota mērķa – samazināt rijīgu tieksmi pēc “ekono- miskās izaugsmes”, tā vietā izvirzot patiesu sociālo labbūtību un vides saglabāšanu (Engler, et al., 2024). Respektīvi, pēcizaugsmes naratīvs balstīts uz diviem pīlāriem: neierobežota iz- augsme uz planētas ar ierobežotiem resursiem nav iespējama; valstu izaugsmes mērīšana pēc šauriem ekonomiskajiem rādītājiem (tādiem kā iekšzemes kopprodukta pieaugums) pēc būtības neatspoguļo patieso valstu un to iedzīvotāju labklājības un labbūtības līmeni.
Atsauces
Abson, D.J., Fischer, J., Leventon, J. et al. (2017). Leverage Points For Sustainability Transformation. Ambio, Volume 46, 2017, pp. 30–39. [accessed 30.12.2024]. Available at: doi: https://doi.org/10.1007/s13280-016-0800-y
Archambault, E. (2023). Non-governmental organisations and foundations. In: Encyclopedia of the social and Solidarity economy a collective work of the United Nations Inter-Agency Task Force on SSE (UNTFSSE). pp. 155-163.
Büchs, M., Koch, M. (2017). Post-growth and Wellbeing: Chal- lenges to Sustainable Welfare. Cham: Springer International Publishing. 144 pp.
Defining ‘Skill’ and ‘Competence’. (n.d.) [online] European Commission, Joint Research Centre. [accessed 12.05.2025]. Available at: https://joint-research-centre.ec.europa.eu/ projects-and-activities/skills-and-competences-0/defining-skill-and-competence_en
Engler, J.-O., Kretschmer, M.-F., Rathgens, J. (2024). 15 years of degrowth research: A systematic review. Ecological Econo- mics 218(2). [accessed 30.12.2024]. Available at: doi: https://doi.org/10.1016/j.ecolecon.2023.108101
Fitzpatrick, N., Parrique, T., Cosme, I. (2022). Exploring de- growth policy proposals: A systematic mapping with thema- tic synthesis. Journal of Cleaner Production, Volume 365, 2022. [accessed 30.12.2024]. Available at: doi: https://doi.org/10.1016/j.jclepro.2022.132764
Global data. The State of Social Enterprise. (n.d.) [online] World Economic Forum. [accessed 12.12.2024]. Avai- lable at: https://initiatives.weforum.org/global-allian-ce-for-social-entrepreneurship/state-of-the-sector
Līcīte, L., Surikova, S., Grīnberga-Zālīte, G. (2019). Soci- ālās inovācijas būtība un izaicinājumi sociālās inovācijas pētniecībā. No: K. Oganisjana (Red.), Sociālā inovācija: iz- aicinājumi un risinājumi Latvijā. Rīga: RTU Izdevniecība, 27. Lpp.
O’Neill, D. W., Fanning, A. L., Lamb, W. F., et al. (2018). A Good Life For All Within Planetary Boundaries. Natu- re Sustainability, 1(2), pp. 88-95. [accessed 30.12.2024]. Available at: doi: https://doi.org/10.1038/s41893-018-0021-4
OECD. (2023). What is the social and solidarity economy? A review of concepts. 67 pp. [accessed 02.01.2025]. Available at: https://www.oecd.org/en/publications/what-is-the-social-and-solidarity-economy-a-review-of-concepts_ dbc7878d-en.html
Pigott, A., Nuuttila, H., Thomas, M., et al.(2024). “No one talks about it”: Using Emotional Methodologies To Overcome Climate Silence And Inertia In Higher Educa- tion. Frontiers in sociology, Volume 9, 1456393. [accessed 30.01.2025]. Available at: doi: https://doi.org/10.3389/fsoc.2024.1456393 Raworth, K. (2017). Doughnut Economics: Seven Ways to Think Like a 21st-Century Economist. London: Penguin Books.376 pp.
Schlesier, H., et al. (2024). Measuring the Doughnut: A good life for all is possible within planetary boundaries. Journal of Cleaner Production. Vol. 448. [accessed 13.03.2025]. Available at: doi: https://doi.org/10.1016/141447
Sifa, C. B., Hossein, C. S. (2023). Cooperatives and mutuals. In: Encyclopedia of the social and Solidarity economy a collective work of the United Nations Inter-Agency Task Force on SSE (UN- TFSSE). pp. 131
